Mīti par fotogrāfiem- vai tie ir patiesi?

Katrs, kurš nopērk spoguļkameru, ir fotogrāfs! Fotogrāfi nemaksā nodokļus. Visi fotogrāfi ir vienādi. Šie ir tikai daži no mītiem, kas klejo sabiedrībā. Šoreiz mazāk informatīvi, vairāk izklaidējoši- kliedējam mītus par fotogrāfiem.

1. Fotogrāfi nemaksā nodokļus.

Protams, šis ir subjektīvi un kā jebkurā jomā- ir gan godīgie, gan mazāk godīgie. Tomēr pārsvarā tie, kam foto ir pamatnodarbošanās, nodokļus maksā. Šis mīts radies no tā, ka samaksa par pakalpojumiem visbiežāk tiek veikta skaidrā naudā un čeku pretī nedod. Fotogrāfu gadījumā tas gan neko nenozīmē- ja esi patentmaksātājs (viens no nodoļu variantiem), kvītis izsniegt nav obligāti (to dara pēc klienta pieprasījuma), kā arī apgrozītās naudas apjoms neietekmē nodokļa apmēru (līdz zināmiem griestiem, protams). Patiesībā ir tā, ka es pat būtu priecīga, ja vairāk klientu izvēlētos maksāt ar pārskaitījumu.

2. Jebkurš var kļūt par fotogrāfu, pietiek tikai nopirkt labu kameru.

Eh, ja tas būtu tik viegli! Protams, gaumes un prasības atšķiras, kā arī grūti viennozīmīgi definēt, kurā brīdī drīkst saukt sevi par fotogrāfu. Manuprāt, profesionāls fotogrāfs ir tas, kurš jebkurā situācijā var garantēt rezultātu un uzņemas atbildību par savu darbu. Profesionālis sabildēs kvalitatīvi arī pustumsā un steigā. Profesionālim būs rezerves tehnika un plāns B gadījumiem, kad viss neies tik gludi, kā vēlētos. Nepietiek tikai nopirkt labu kameru, ir jāzina arī, kā to lietot. Jāprot "lasīt gaisma", redzēt pozas, radīt nepiespiestu atmosfēru sesijā un daudz ko citu. Manuprāt, ne katrs, kurš var tehniski kvalitatīvi nobildēt kadru, uzreiz var strādāt par fotogrāfu. Un tas mūs noved pie nākamā mīta.

3. Fotogrāfi tikai fotografē.

Šis ir visjautrākais mīts. Patiesībā fotogrāfa darbs ietver daudz vairāk lietu. Klienti nekrīt no gaisa, tāpēc jāvelta laiks mājaslapas izveidošanai un uzturēšanai, mārketingam un jaunu klientu piesaistei. Vēl būtisku daļu laika aizņem komunikācija ar cilvēkiem. Un, protams, bilžu apstrāde, kas paņem vismaz divreiz vairāk laika kā pati bildēšana. Kā arī organizatoriskās lietas- saziņa ar studijām, make up speciālistiem, jaunu lokāciju meklēšana utt.

4. Fotogrāfi pelna 50 vai 100 eiro stundā.

Būtu viegli rēķināt šādi: fotosesijas cena ir 50 eiro stundā, tātad fotogrāfs pelna 50 eiro stundā. Un vēl pareizināt ar 8h dienā. Bet, protams, ka tā nav. Kā jau minēju iepriekš, fotografēšanas process ir tikai maza daļa darba. Reāli katrai sesijai kopumā tiek veltītas 4-8 stundas, atkarībā no sarežgītības, vietas u.c. Kā arī no sesijas cenas jāatrēķina nodokļi, ceļa izmaksas, tehnikas uzturēšana un citi ar biznesu saistīti izdevumi. Pie tam fotogrāfs nav fabrikas konveijers, kas spiež pogu 8 stundas dienā katru dienu.

5. Būt fotogrāfam ir ļoti viegli, tā ir viegla peļņa.

Turpinot par finansēm. Protams, šo darbu nevar salīdzināt ar smagu fizisku darbu rūpnīcā vai to atbildību, ko izjūt ārsti glābjot dzīvības. Tomēr katram darbam ir sava garoziņa. Sākumā ir daudz jāiegulda tehnikā un mācībās, jābildē bez maksas, kamēr iegūsti pieredzi un portfolio. Ja raugās uz fotografēšanu kā uz biznesu, nevis piepielnīšanos reizi mēnesī, tad jādomā ir ilgtermiņā un stratēģiski. Paiet laiks, kamēr iegūsti vārdu un ieguldītais darbs sāk nest augļus. Katram ir atšķirīga pieredze, bet, piemēram, man tās bija ļoti daudzas negulētas naktis, cenšoties sabalansēt "parasto" darbu, ģimeni un fotografēšanu. Vēl viens faktors- atkarībā no specializācijas fotogrāfi pārsvarā strādā tad, kad "normālie" cilvēki atpūšas- vakaros un brīvdienās. Kāzu fotogrāfiem vispār visa vasara paiet strādājot.

6. Īsts fotogrāfs ir tikai tas, kam ir sava studija.

Protams, ir forši, ja ir sava studija, taču lielākā daļa fotogrāfu izvēlas studiju īrēt pēc vajadzības. Tas ļauj izvēlēties dažādus interjerus pēc vajadzības, kā arī neuzliek slogu papildus obligāto izmaksu veidolā. Daudzi fotogrāfi arī izvēlas labprātāk fotografēt dabā vai ar dabīgo gaismu. 

7. Visi fotogrāfi ir vienādi.

Jā, mēdz būt fotogrāfi ar līdzīgu stilu, kā arī konkrēti apstrādes veidi, kas ir tobrīd modē. Tomēr kopumā fotogrāfi ļoti atšķiras- gan pieredzes līmenis, gan apstrādes stils, gan arī komunikācijas veids. Gaumes ir dažādas, tāpat arī budžeti- šobrīd katrs var atrast sev atbilstošāko, vajag tikai meklēt. Ne vienmēr dārgākais automātiski ir labākais, tomēr mana pieredze liecina, ka šajā lauciņā tu saņem to, par ko maksā.

8. Profesionāli fotogrāfi nekad nekļūdās.

Kļūdās visi. Brāķi gadās visiem. Atšķirība ir tāda, ka profesionāls fotogrāfs garantē obligāto minimālo rezultātu. Jā, tās nebūs 100 perfektas bildes no 100. Bet vienmēr garantēti būs bildes, kas patiks.

9. Ja cilvēks māk fotografēt, viņš var labi nofotografēt jebko.

Tehniski varbūt jā, tomēr, manuprāt, specializācija ir vajadzīga. Piemēram, es vispār neprotu bildēt dabu. Jā, es zinu tehnisko pusi, bet bez prakses rezultāti būs nekādi. Protams, fotografējot cilvēkus ir vispārējie likumi, taču arī te ir nianses un atšķiras pozas. Grūtniecēm ir sava specifika, jaundzimušiem -sava utt.

10. Fotogrāfu ir pārāk daudz un tā nav nopietna nodarbošanās.

Ņemot vērā augstāk uzskaitītos mītus, šajā jomā ir daudz tādu, kas nolemj pamēģināt. Tādējādi rodas iespaids, ka tirgus ir pārsātināts, jo visu laiku nāk klāt jauni fotogrāfi. Vienlaikus tikpat daudzi pārstāj fotografēt, jo saprot, ka tas nav tik vienkārši. Tas ir kā ilgs kāpiens augšup, kur paliek izturīgākie. Ja pret šo darbu attiecas nopietni un ar atbildību, tad viss izdosies. Ja patiesi mīli savu darbu, tas vienmēr atmaksājas!

Nav komentāru

Komentēt