Ļaujiet bērniem būt bērniem!
Ziniet, ko man sanāk fotografēt visbiežāk? Bērnu dibenus brīdī, kad viņi skrien prom :) Bērni mēdz būt neprognozējami, īpaši 2-5 gadu vecumā. Pēkšņas histērijas ne no kā, atteikšanās vilkt jūsu rūpīgi izvēlēto apģērbu vai vienkārši kategorisks "NĒ!" visam. Un tā izkūp vecāku sapnis par perfekto ģimenes kartiņu, kurā visi skaisti sēž un mīlīgi smaida kamerai.
Kā ģimenes fotogrāfs šādas situācijas redzu bieži. Vecāki ir
gatavojušies, piemeklējuši saskaņotu apģērbu un ieradušies uz fotosesiju, lai tiktu pie skaistām ģimenes bildēm. Jau pirmajās minūtēs pusotrgadnieks zaudē dzirdi un sāk demolēt studiju, bet trīsgadniece kautrējas un saka nē jebkuram mēģinājumam viņu nofotografēt. Vecāki pamazām sāk just aizkaitinājumu un vilšanos, kas redzams arī viņu sejās, un fotosesijas beigās viņi jau sāk nožēlot, ka vispār atnākuši, jo tāpat nekas nebūs sanācis. Pazīstams scenārijs?
Mans darbs kā fotogrāfam ir darīt visu, lai piepildītu klientu vēlmes. Svarīgi ir ļauties procesam un uzticēties. Pat, ja pašiem ir sajūta, ka nekas nesanāks, ticiet man, būs labi! Tas ir fotogrāfa darbs to panākt. Protams, augstāk aprakstītā situācija ir mazliet pārspīlēta, lielākoties tā nenotiek. Tomēr vecāku gaidas par fotosesiju visai bieži atšķiras no realitātes. Bērniem mēdz būt savi uzskati par lietu kārtību.
Es gribētu, lai fotosesija bērniem nav kā nogurdinošs pienākums, ar ko ātrāk jātiek galā. Lai fotogrāfs nav bubulis, no kā jābaidās. Fotosesijai jābūt jauki pavadītam laikam visiem. Pat ja tas nozīmē atkāpšanos no iecerētās vīzijas par perfekto ģimenes foto. Ļaujiet bērniem būt bērniem! Veltiet 15 minūtes pozētām kopbildēm, ko nosūtīt omītei, un tad ļaujieties kopā būšanas priekam. Lai pēc gadiem skatoties bildes, jums nav jādomā, cik grūti un kaitinoši tas bija, bet gan raisās patīkamas atmiņas par lieliski pavadīto laiku. Un, iespējams, tieši tās bildes, kur bērni sajūsmā ķer ziepju burbuļus vai visa ģimene smejas, būs jums vismīļākās. Jo tās ir patiesas.
